Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantoti sīkfaili (angliski Cookies). Ja piekrītat, nospiediet pogu „Piekrītu” vai sērfojiet tālāk. Detalizētāku informāciju par izmantojamajiem sīkfailiem un to, kā atteikties no savas piekrišanas, varat atrast šeit.

Fizioloģiskie traucējumi

Vēža slimnieku fizioloģiskie traucējumi

Izdzirdēt diagnozi „vēzis” ir briesmīgi, jo šī slimība joprojām asociējas ar nāvi. No šīs slimības bīstamies arī tādēļ, ka tā var izraisīt smagus fizioloģiskus traucējumus. Vēzis ir viltīga slimība, jo tā ilgu laiku attīstās nemanāmi un mūsu organismam par to „neziņo”. Kas gaida vēža slimnieku? Kādas nepatīkamas sajūtas un izmaiņas organismā var piedzīvot vēža ārstēšanas laikā?

Pirmās vēža pazīmes

Ārste-onkoloģe doc. Daļa Skorupsķiene (Dalia Skorupskienė) atgādina – kamēr audzējs nav liels vai nav izplatījies uz citiem orgāniem, visbiežāk simptomu nav, turklāt nav specifisku, tikai vēzim raksturīgu pazīmju. Pirmais slimības vēstnesis var būt neskaidras izcelsmes vājuma sajūta, nedaudz paaugstināta temperatūra, kaulu un galvas sāpes, drebuļi, t.i., gripai līdzīgi simptomi. Būtu jāuztraucas arī tad, ja samazinās svars vai zūd apetīte.  Citos gadījumos audzēju var pamanīt no ārpuses, piemēram, krūts vēzi, kad sieviete vienkārši satausta veidojumu. Tomēr biežāk nekādi vēža simptomi neparādās un slimība tiek konstatēta nejauši.

Kas gaida slimnieku, sākot ārstēšanos?

Sākot specifisko vēža ārstēšanu, pacientam var rasties dažādi fizioloģiski traucējumi. „Ja tiek nozīmēta ķīmijterapija, bieži nomāc slikta dūša, vemšana, kas var parādīties otrajā, trešajā dienā pēc ārstēšanas sākuma. Var būt arī caureja, kas vēlāk pāriet aizcietējumā. Slimniekiem bieži ir apetītes zudums, var mainīties garšas izjūta, vēlākos ārstēšanas etapos var tikt traucētas arī citas neiroloģiskas sajūtas, piemēram, dzirde, oža,” – stāsta doc. Daļa Skorupsķiene.

Bieži, īpaši sievietes, ļoti pārdzīvo par ārstniecības izraisītajām ārējā izskata pārmaiņām. Matu izkrišana – visiem zināmā vēža ārstēšanas blakne. „Patiešām, lietojot ķīmijterapiju, gandrīz vienmēr izkrīt mati. Tomēr pēc kursa beigām tie ataug. Staru procedūru laikā mati neizkrīt, izņemot gadījumus, kad tiek apstarota galva,” – mierina ārste.

Staru terapija, ja vien netiek izmantotas lielas staru devas, lielākus traucējumus nerada. Apstarojot kādu orgānu ilgāku laiku lielās devās, var tikt ietekmēts blakus esošais veselais orgāns, āda, u. tml., piemēram, apstarojot plaušu vēzi, var rasties barības vada iekaisums, tādēļ slimniekam var būt rīšanas traucējumi, sāpes krūšu kaula apvidū. Apstarojot prostatu, var veidoties urīnpūšļa, taisnās zarnas iekaisums.

Vēža ārstēšana un mazasinība

„Uz vēža ārstēšanu organisms reaģē arī ar asins sastāva izmaiņām, var rasties anēmija, samazināties leikocītu (balto asins ķermenīšu), trombocītu, (asins recēšanu izraisošo bezkrāsaino asins šūnu) daudzums asinīs,” – atzīmē mediķe. Samazinoties leikocītu daudzumam asinīs, palielinās inficēšanās iespējamība, tādēļ ārstēšanās laikā slimnieki var vieglāk iegūt dažādas infekcijas, saaukstēties. Tas var būt bīstami, jo jebkura infekcija var beigties ar asins saindēšanos. Tādēļ visi ar ķīmijterapiju ārstējamie slimnieki par to tiek brīdināti, saņem speciālas atgādnes ar norādījumiem – kā rīkoties, ja pēkšņi strauji paaugstinās temperatūra vai parādās citas iekaisuma vai asins saindēšanās pazīmes.

Gan ķīmijterapija, gan arī apstarošana var izraisīt dažāda smaguma anēmiju. Hemoglobīna rādītājus var uzlabot ar dažādiem papildu līdzekļiem: medikamentiem, asins pārliešanu, uztura bagātinātājiem, u.c.  „Tomēr svarīgākais ir sabalansēt diētu, ja cilvēks nepareizi vai nepietiekami ēd, ne ar kādiem līdzekļiem nevarēs atjaunot normālu asinsainu. Citiem vārdiem, tā atjaunosies, bet tikai uz laiku, jo, organismam ar barību neuzņemot nepieciešamās vielas, asinsaina tūlīt atkal pasliktināsies,” – saka ārste.

Ēstgribas zudums – kā piespiest sevi paēst?

Ēstgribas zudums, svara samazināšanās, vājuma sajūta – virkne traucējumu, kas pasliktina dzīves kvalitāti. Kā likt sev paēst? Vai vajag to sev likt darīt ar varu? „Tiešām, ēstgribas traucējumi nomāc vairumu vēža slimnieku. Cēlonis ir arī notikušās izmaiņas garšas receptoros: vieniem visa barība var likties salda, citiem – sālīta, u. tml. Pacientiem iesakām ēst bieži un nedaudz, izvairīties no spēcīgiem aromātiem, jo arī tie var izraisīt nelabumu. Ēdienam būtu jāizskatās estētiski,” – iesaka doc. D. Skorupsķiene. Ja cilvēkam krītas svars, viņš ir fiziski spējīgs ēdienu sakošļāt un norīt, tomēr ēst nemaz negribas, viņam var nozīmēt apetīti veicinošus medikamentus (tie tiek kompensēti). Ja ir liels svara zudums, var nākties pārtraukt specifisko ārstēšanu. Ja slimnieks pats nevar paēst, viņu var barot caur sistēmu ar intravenozu infūziju.

Sāpes un vēzis – nedalāmi?

Vēl nesen no vēža baidījās ne vien kā no slimības ar letālu iznākumu, bet arī tādēļ, ka tā izraisa stipras sāpes. Kāds stāvoklis ir pašlaik? Vai sāpes un vēzis patiesi ir nedalāmi? – pajautājām ārstei.

„Sāpes sajūt apmēram 80 procenti pacientu, kuriem vēzis progresē un izplatās uz citiem orgāniem. Tomēr 20 procenti slimnieku sāpes var nesajust arī tad, ja pat kaulos ir radušās metastāzes. Tādēļ nevar apgalvot, ka vēzis noteikti izraisīs stipras sāpes. Citiem vārdiem, sāpes var pārvaldīt. Svarīgi, lai slimības ārstēšana tiktu sākta savlaicīgi, t. i., uzreiz pēc tās diagnosticēšanas. Cilvēkam nevajadzētu ciest no sāpēm,” – skaidro mediķe.

Sāpēm var būt daudzi cēloņi ‒ tās var izraisīt gan pats vēzis, gan arī dažādas ārstēšanas laikā radušās komplikācijas. Slimniekam pretsāpju līdzekļi būtu jālieto tikmēr, kamēr viņš jūt sāpes.” „Problēma, ka stiprākās zāles izvēlamies pārāk vēlu, – jau tad, kad sāpes kļūst hroniskas. Bet, tā kā vēzis var izraisīt baiļu sajūtu no sāpēm, sāpēm var būt arī psiholoģisks raksturs. Tādēļ, neārstējot depresiju un slimības izraisīto baiļu sajūtu, sāpes netiks pietiekami mazinātas, bet tikai nedaudz apslāpētas, jo nebūs novērsti sāpju psiholoģiskie cēloņi,” – atzīmē onkoloģe.

Zināms, ka sāpes ir nopietnākā problēma pacientiem, kuru kaulos ir metastāzes. Bez šaubām, ne vienmēr ir iespējams pilnīgi novērst sāpes. Šādos gadījumos pacientiem tiek mācīts sadzīvot ar sāpēm: „Slimniekiem tiek mācīts, kā mainīt pozu, atpūtināt kaulus, no kādām kustībām izvairīties, lai sāpes nekļūtu stiprākas. Visu var atrisināt. Svarīgi ir kontaktēties ar ārstu, meklēt jaunu informāciju un interesēties par visiem iespējamiem ārstēšanas veidiem, jaunumiem. Dažkārt pat ar daudzām metastāzēm kaulos cilvēki spēj kustēties, staigā.”

Kā slimnieki varētu palīdzēt paši sev?

„Ir svarīgi būt optimistam, būt labā omā, protams, cik tas ir iespējams. Jo depresija var ievērojami pasliktināt stāvokli un saasināt visus simptomus. Cilvēkam ir jāzina par savu slimību. Tie laiki, kad diagnoze tika slēpta, ir pagājuši. Citiem vārdiem, nevajadzētu pārāk biedēt ar sliktām prognozēm, statistiku vai skaitļiem. Slimniekiem būtu jāsaprot sava slimība un tās ārstēšana, ir jāzina, kas viņu sagaida un kā sev palīdzēt,” – saka doc. D. Skorupsķiene.

Papildus medicīniskai ārstēšanai (kuras galvenais uzdevums ir mazināt angioģenēzi, tādējādi apturot audzēja augšanu, attīstību, metastāžu izplatību un invāziju veselajos audos) būtiska ir onkoloģisko slimnieku dzīves kvalitātes uzturēšana, lai mazinātu svara zudumu un pretsāpju līdzekļu daudzumu, veiktu anēmijas korekciju un saglabātu labu asinsainu, lai pārvaldītu arī citas ārstēšanas radītās blakusparādības. Visi šie mērķi palīdz pagarināt onkoloģiskā slimnieka mūžu un veicina izdzīvošanu. Vēža ārstēšanas iespējas ir ļoti plašas, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai slimnieki par šo smago slimību saņemtu ne vien jaunāko informāciju, bet arī visu iespējamo palīdzību. Cīņā ar šo slimību ir jālieto visi iespējamie ieroči: zinātnes un medicīnas jaunumi, progresīvas ārstēšanas tehnoloģijas, veselību uzturoši līdzekļi un pareizie uztura bagātinātāji, nav jāaizmirst arī pozitīva domāšana, labs noskaņojums un veselīgs dzīvesveids.

 

AngioCell Plus maisto papildaiProjekta atbalstītājs

Vienīgais haizivs skrimšļu šķidrais ekstrakts.
Kanādas biotehnoloģiju uzņēmuma „Atrium Innovation” atklātais un izgatavotais „Angiocell Plus” ekstrakts. Tā ražošanā tiek izmantots unikāls process, kas palīdz saglabāt haizivs skrimšļu šķidrā ekstrakta molekulu maksimālo bioloģisko aktivitāti.

Skrimšļi – audi bez asinsvadiem. Tie veido 6‒8 % haizivs masas, bet zīdītājiem tie ir 0,6 % no ķermeņa masas. Turklāt haizivs skrimšļu iedarbība ir 100 000 reizes spēcīgāka par zīdītāju skrimšļu iedarbību.

Uzzināt vairāk...    Atsauksmes    Kur iegādāties?