Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantoti sīkfaili (angliski Cookies). Ja piekrītat, nospiediet pogu „Piekrītu” vai sērfojiet tālāk. Detalizētāku informāciju par izmantojamajiem sīkfailiem un to, kā atteikties no savas piekrišanas, varat atrast šeit.

Kā veidojas vēzis

Šūnu dalīšanās ‒ normāls process mūsu organismā

Cilvēka ķermeņa audi ir veidoti no ļoti mazām daļiņām – šūnām. Katra orgāna šūnas atšķiras ar savu izskatu un funkcijām, tomēr šūnu dalīšanās, vairošanās procesi ir līdzīgi.

Šūnas vairošanās, augšana, mirušo šūnu aizvietošana ir normāls fizioloģisks process, kas notiek gandrīz visos audos. Šūnas attīstību un noārdīšanos veicina arī ķermeņa ievainojumi un imūnreakcijas. Šajā stingri kontrolētajā procesā tiek saglabāts orgānu un audu veselums (avots: www.wikipedia.org). Organisms kontrolē veselo šūnu dalīšanos, tādēļ šis process notiek saskaņoti. Dažkārt negatīvu faktoru ietekmē kāda orgāna audi tiek ilgstoši bojāti, organisms tos vairs nespēj kontrolēt, tādēļ tie sāk nepārtraukti dalīties.

Vēzis mūsdienu izpratnē ir sarežģītāks process nekā ātri pieaugošs anomālu šūnu kopums. To vairāk var pielīdzināt organismā mītošam parazītorganismam. Vēža cilmju šūnu teorijā tiek apgalvots, ka tikai neliela vēža šūnu daļa spēj nepārtraukti dalīties. Tādas šūnas sauc par vēža cilmes šūnām. Tiek uzskatīts, ka vēža cilmes šūnas veidojas no normālām cilmes šūnām. Vēža šūnas vairojas, lai gan organismam tās nav vajadzīgas. Vēža šūnas nepārstāj vairoties un neiet bojā – kā tam vajadzētu būt. Šāda anomāla procesa iemesls ir ģenētiskā materiāla izmaiņas. Vēža veidošanās jeb kanceroģenēze nav vienkāršs un vienpakāpes process, paiet ilgs laiks, kamēr šūna piedzīvo aizvien jaunas pārvērtības, līdz tā kļūst ļaundabīga un iegūst vēža šūnai raksturīgās desmit īpašības. (Avots: www.wikipedia.org) Šis process var būt saprotams un klasificējams divos līmeņos: šūnas un audu (1. att.)

1. att. Veselo un vēža šūnu vairošanās

 

Šūnu dalīšanās rezultāts – audzējs

Šūnām nepārtraukti daloties, rodas ļaundabīgo šūnu sakopojums, t.i., audzējs Pēc audzēju attīstības rakstura, izplatības un ietekmes uz organismu audzējus var iedalīt ļaundabīgos un neļaundabīgos (vai labdabīgos).

 

Labdabīgi audzēji palielinās, neieaugot tuvākos vai attālākos orgānos, un neizplatās uz tiem. Labdabīgie audzēji palielinoties var saspiest blakus esošos orgānus, tā radot cilvēkam veselības problēmas. Parasti tie tiek sekmīgi operēti un reti kad atkārtojas. Labdabīga audzēja šūnas maz atšķiras no savām priekštecēm, tās ir tikai neierasti sakārtotas.

Ļaundabīga audzēja šūnas ievērojami atšķiras no savām priekštecēm – veselo audu šūnām – tās nav nobriedušas un nav pilnīgi diferencētas. Audzēja attīstība ir citāda – šūnas spraucas aizvien dziļāk orgānā, no kura tās ir veidojušās, audi ieaug blakus esošajos orgānos. Tiek bojāts orgānu veselums, traucēta to darbība, cilvēkam rodas nopietnas veselības problēmas. Tikmēr ļaundabīgā audzēja šūnas atdalās no audzēja un pa limfu vai asinsriti izplatās uz reģionālajiem limfmezgliem vai citiem ķermeņa orgāniem, kuri nereti atrodas tālu no sākotnējā audzēja. Sasniegušas jaunu vietu, šīs šūnas „pieaug“, vairojas, rada jaunus sekundārus audzējus jeb metastāzes. Metastāzes raksturo ļoti smagu slimības gaitu.

Stingras robežas starp labdabīgu un ļaundabīgu audzēju nav – daži labdabīgi audzēji var pārvērsties ļaundabīgos (avots www.voui.lt).

 

Audzēja barošanās

Skābekli un citas augšanai nepieciešamās vielas ļaundabīgais audzējs saņem no asinīm.

Bez asins apgādes ļaundabīgais audzējs var izaugt tikai vienu līdz divus milimetrus liels, tādēļ tas veicina jaunu asinsvadu veidošanos. Šo procesu sauc par angioģenēzi. Pētījumos pierādīts, ka, mazinot audzēju barojošu asinsvadu veidošanos, tiek mazināta vēža šūnu un asinsvadu augšana. Ja audzējs vairs netiek apgādāts ar barības vielām, vēža šūnas nevairojas un tas aiziet bojā.

Vairāk par to lasiet nodaļā angioģenēze.

 

AngioCell Plus maisto papildaiProjekta atbalstītājs

Vienīgais haizivs skrimšļu šķidrais ekstrakts.
Kanādas biotehnoloģiju uzņēmuma „Atrium Innovation” atklātais un izgatavotais „Angiocell Plus” ekstrakts. Tā ražošanā tiek izmantots unikāls process, kas palīdz saglabāt haizivs skrimšļu šķidrā ekstrakta molekulu maksimālo bioloģisko aktivitāti.

Skrimšļi – audi bez asinsvadiem. Tie veido 6‒8 % haizivs masas, bet zīdītājiem tie ir 0,6 % no ķermeņa masas. Turklāt haizivs skrimšļu iedarbība ir 100 000 reizes spēcīgāka par zīdītāju skrimšļu iedarbību.

Uzzināt vairāk...    Atsauksmes    Kur iegādāties?