Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantoti sīkfaili (angliski Cookies). Ja piekrītat, nospiediet pogu „Piekrītu” vai sērfojiet tālāk. Detalizētāku informāciju par izmantojamajiem sīkfailiem un to, kā atteikties no savas piekrišanas, varat atrast šeit.

Angioģenēze ir audzēja barošanās.

Lai varētu augt, ļaundabīgais audzējs veicina jaunu asinsvadu veidošanos. Tā tas iegūst ar asinīm transportētās barības vielas.

Angioģenēzes process ir ļoti svarīgs metastāžu attīstībā. Lai vēža šūnas dalītos straujāk, tām ir nepieciešams ļoti liels barības vielu daudzums. Bez asinsrites apgādes audzējs var palielināties tikai līdz vienam, diviem milimetriem. Šādos gadījumos metastāzes izveidoties nevar, jo vēža šūnas nevar tikt pārnēsātas ar asinīm. Tātad bez savas asinsrites vairums audzēju, iespējams, būtu pilnīgi nekaitīgi. Lai audzējs varētu straujāk augt un veidot metastāzes, tas ne tikai izmanto organisma asinsriti, bet arī nosūta signālus, tā sauktos VEGF (VEGF – vaskulārais endoteliālais augšanas faktors), lai procesā, ko sauc par audzēja angioģenēzi, tiktu radīti jauni asinsvadi.

Drīz vien audzējs apaug ar jaunu asinsvadu tīklu.

 

Angioģenēzes process

 

Zinātniekus jau sen interesē angioģenēzes process

1971. gadā šūnu bioloģijas un bērnu ķirurģijas profesors Ju dah Folkmans izteica hipotēzi, ka angioģenēzes procesa mazināšana var sekmēt vēža ārstēšanu.

Angioģenēze ir raksturīga vairumam audzēju un citām slimībām (reimatoīdajam artrītam, izkaisītajai sklerozei, HOPS, psoriāzei u. c.). Šim procesam ir izšķiroša nozīme ietekmē uz audzējiem, kuru izmērs pārsniedz dažus milimetrus, un metastāžu veidošanu citās ķermeņa daļās. Vēža šūnas kā pārnēsātājus izmanto asinsķermenīšus – aizceļojot uz citu vietu, ļaundabīgā šūna var nostiprināties un sākt veidot jaunu augli. Tādēļ šādos gadījumos angioģenēzes apturēšana nozīmētu arī paša vēža apturēšanu – neveidotos jauni, audzēju barojoši asinsvadi, paātrinātos tā bojāeja „asins bada” dēļ. (šaltinis:www.technologijos.lt)

Šis video paskaidro asinsvadu audu augšanas procesu (angioģenēzi) un to saistību ar vēzi: “Kā notiek augļa angioģenēze”

 

Angioģenēze: no senatnes līdz mūsdienām

Jau senatnē cilvēki, neapzinoties angioģenēzes procesu, uzturā lietoja vielas, kas varēja ietekmēt audzēja attīstību. Tā ir zaļā tēja (polifenoli), kurkuma, soja (genisteins), tomāti (likopēns), ķirši (perilil-alkohols), linsēklas (lignāni), ķiploki (dialil-sulfīds), selēns, E vitamīns, spināti (luteīns) un skrimšļu ekstrakts, jo tas dabā ir pazīstams kā antiangiogēnu molekulu dabisks avots. Un tieši šīs molekulas tiek pētītas klīniskos audzēju pētījumos.

Mūsdienās vēža diagnoze pati par sevi vairs nav nāves spriedums: zinātniskie atklājumi nodrošina to, ka mums izdodas ne vien ievērojami pagarināt vēža slimnieku dzīvotspēju, bet arī palielināt pilnībā izveseļojušos slimnieku skaitu. Vēža ārstēšana ir sarežģīts un komplekss process, kurā ir jāizprot slimības mehānisms, lai tādējādi varētu efektīvi un droši uzveikt audzēju, aizsargāt pacientu un uzlabot viņa dzīves kvalitāti. Ārstēšanā piemēro dažādas metodes – ķirurģiju, staru terapiju, ķīmijterapiju, kā arī šo metožu kombinācijas. Šo metožu uzdevums ir mazināt angioģenēzi.

Slimnieka stāvokļa uzlabošanos ievērojami ietekmē ne vien tradicionālā medicīna, bet arī savlaicīgi sniegta tiesiska informācija par jaunajām alternatīvajām ārstniecības metodēm. Vēl jo vairāk tādēļ, ka vēža slimnieki pēc savas gribas vai tuvinieku vēlēšanās kopā ar tradicionālajām ārstniecības metodēm izmēģina arī alternatīvus līdzekļus. Bez šaubām, alternatīvās metodes neaizstāj, bet gan tikai papildina tradicionālās ārstēšanas arsenālu, palīdz mazināt blakusiedarbības. Tādēļ, ārstējot onkoloģiskos slimniekus, būtiska ir viņu dzīves kvalitātes uzturēšana, lai mazinātu svara zudumu, samazinātu pretsāpju līdzekļu daudzumu, veiktu anēmijas korekciju un saglabātu labu asinsainu, lai pārvaldītu ārstēšanas izraisītas blakusiedarbības.

 

Vai zinājāt, ka haizivs skriemeļos nemaz nav asinsvadu? Kādēļ?

Ar žinote, kad ryklio kremzlės audinyje visiškai nėra kraujagyslių. Kodėl?

Jo tajos esošās bioaktīvās vielas nomāc asinsvadu attīstību.

Kanādas biotehnoloģiju uzņēmumam „Atrium Innovations” ir ļoti lieli panākumi haizivs skrimšļu īpašību izpētē.

Par to vairāk lasiet nodaļā zinātnes sasniegumi.

 

AngioCell Plus maisto papildaiProjekta atbalstītājs

Vienīgais haizivs skrimšļu šķidrais ekstrakts.
Kanādas biotehnoloģiju uzņēmuma „Atrium Innovation” atklātais un izgatavotais „Angiocell Plus” ekstrakts. Tā ražošanā tiek izmantots unikāls process, kas palīdz saglabāt haizivs skrimšļu šķidrā ekstrakta molekulu maksimālo bioloģisko aktivitāti.

Skrimšļi – audi bez asinsvadiem. Tie veido 6‒8 % haizivs masas, bet zīdītājiem tie ir 0,6 % no ķermeņa masas. Turklāt haizivs skrimšļu iedarbība ir 100 000 reizes spēcīgāka par zīdītāju skrimšļu iedarbību.

Uzzināt vairāk...    Atsauksmes    Kur iegādāties